juceklis
juceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | juceklis | jucekļi |
Ģen. | jucekļa | jucekļu |
Dat. | juceklim | jucekļiem |
Akuz. | jucekli | jucekļus |
Lok. | juceklī | jucekļos |
1.Liela nekārtība, liels sajukums.
2.Neskaidrība, nesakarība.
3.Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
4.Jūklis.
5.apvidvārds Rosols.
Stabili vārdu savienojumiJuceklis (arī misēklis, putra) galvā.
- Juceklis (arī misēklis, putra) galvā sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc juceklis ir tik dabisks, tāpēc filma ir tik patiesa.
- Diemžēl steigā pieņemtais likums ir radījis jucekli un neizpratni uzņēmēju vidū.
- Manuprāt, radot juridisku jucekli, var sagandēt šī likuma idejas.
- Vēlāk sākās juceklis, vajadzēja laisties, kamēr nav ieradusies policija.
- — vecis minstinās, — visu atvedīs rīt, tāds juceklis.