juceklis
juceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | juceklis | jucekļi |
| Ģen. | jucekļa | jucekļu |
| Dat. | juceklim | jucekļiem |
| Akuz. | jucekli | jucekļus |
| Lok. | juceklī | jucekļos |
1.Liela nekārtība, liels sajukums.
2.Neskaidrība, nesakarība.
3.Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
4.Jūklis.
5.apvidvārds Rosols.
Stabili vārdu savienojumiPutra galvā; juceklis galvā; misēklis galvā.
- Putra galvā; juceklis galvā; misēklis galvā sarunvaloda, idioma — saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc juceklis ir tik dabisks, tāpēc filma ir tik patiesa.
- Diemžēl steigā pieņemtais likums ir radījis jucekli un neizpratni uzņēmēju vidū.
- Manuprāt, radot juridisku jucekli, var sagandēt šī likuma idejas.
- Vēlāk sākās juceklis, vajadzēja laisties, kamēr nav ieradusies policija.
- — vecis minstinās, — visu atvedīs rīt, tāds juceklis.