jēriņš
jēriņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jēriņš | jēriņi |
| Ģen. | jēriņa | jēriņu |
| Dat. | jēriņam | jēriņiem |
| Akuz. | jēriņu | jēriņus |
| Lok. | jēriņā | jēriņos |
Dem. → jērs.
Avoti: SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķengurmāte nēsā somā savu mazuli, kūtī blēj tikko dzimušie jēriņi.
- Tālākajā aplokā aitu mammas, ganībās tuvāk mājai – mazie jēriņi.
- bet, kad viņi ir pie mums, ir jēriņi.”
- Oskaram, to dzirdot, acu priekšā nez kāpēc parādījās jēriņš.
- Gustavs katru dienu ielika jēriņu somā un devās uz pļavu upmalā.