jērīte
jērīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jērīte | jērītes |
| Ģen. | jērītes | jērīšu |
| Dat. | jērītei | jērītēm |
| Akuz. | jērīti | jērītes |
| Lok. | jērītē | jērītēs |
1.Dem. → jēre.
2.Aita, kam jēri ir pirmoreiz.
Avoti: ĒiV, KnV