izļodzīt
izļodzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izļogu | izļogām | izļodzīju | izļodzījām | izļodzīšu | izļodzīsim |
| 2. pers. | izļogi | izļogāt | izļodzīji | izļodzījāt | izļodzīsi | izļodzīsiet, izļodzīsit |
| 3. pers. | izļoga | izļodzīja | izļodzīs | |||
Pavēles izteiksme: izļogi (vsk. 2. pers.), izļogiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izļogot (tag.), izļodzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izļodzītu
Vajadzības izteiksme: jāizļoga
1.Izkustināt (no stabila stāvokļa).
1.1.Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādi gan tikai paņēmieni tika izmantoti, lai sieviešu cietoksni spētu izļodzīt!
- Vienīgi izļodzījušās sliedes vedināja domāt, ka arī šeit ir pienākuši citi laiki.
- Viņa dzīvo ar tēvu, neviens nebūtu spējis izļodzīt jūsu pārliecību par to.
- Pieminekļa apakšējie pakāpieni ir izļodzīti, viens vispār pazudis.
- - Sēdies, - Serafims teica, norādot uz izļodzīto, noķepušo tabureti pie galda.