izļukt
izļukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izļūku | izļūkam | izļuku | izļukām | izļukšu | izļuksim |
| 2. pers. | izļūc | izļūkat | izļuki | izļukāt | izļuksi | izļuksiet, izļuksit |
| 3. pers. | izļūk | izļuka | izļuks | |||
Pavēles izteiksme: izļūc (vsk. 2. pers.), izļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izļūkot (tag.), izļukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izļuktu
Vajadzības izteiksme: jāizļūk
1.Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļurkt.
2.Izļodzīties1.
3.Saļupt1.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Peldriņķis ne tikai neveicina pareizu peldēšanas iemaņu izveidošanos, bet maziem bērniem var būt pat bīstams – ar to vējš vēl peldēt nemākošu bērnu var ienest dziļākos ūdeņos vai arī mazulis var izļukt caur peldriņķa caurumu un noslīkt.