izvārgt
izvārgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvārgstu | izvārgstam | izvārgu | izvārgām | izvārgšu | izvārgsim |
| 2. pers. | izvārgsti | izvārgstat | izvārgi | izvārgāt | izvārgsi | izvārgsiet, izvārgsit |
| 3. pers. | izvārgst | izvārga | izvārgs | |||
Pavēles izteiksme: izvārgsti (vsk. 2. pers.), izvārgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvārgstot (tag.), izvārgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvārgtu
Vajadzības izteiksme: jāizvārgst
1.Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
1.1.Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izvārgušo mazuli aprīļa sākumā netālu no Mazirbes jūras krastā atrada Slīteres rezervāta darbinieki.
- Viņš izskatās tik izvārdzis, tik izkāmējis kā…
- Abakuks ved izvārgušo paklausīgo sekotāju cauri parkam.
- Izvārgušais Kavaradosi nolād Toskas mazdūšību.
- Tur suns sabēdājies un izvārdzis.