izvairība
izvairība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izvairība | izvairības |
| Ģen. | izvairības | izvairību |
| Dat. | izvairībai | izvairībām |
| Akuz. | izvairību | izvairības |
| Lok. | izvairībā | izvairībās |
Vispārināta īpašība → izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaunam, tāpat kā neērtības izjūtai kopumā, piemīt nenoteiktība jeb izvairība.
- – Tev taisnība, – atbildēju, taču vīra izvairība iededzināja ziņkāri.
- Ap kaut ko labu tik daudz kauna, izvairības un nepārkāpjamas klusēšanas taču nevarētu drūvēties!
- Bet joprojām aiz Daienas draudzīguma Enija juta izvairību – ne īsti nepatiku, drīzāk neuzticēšanos.
- Izvairības vietā stājās pretestība.