izvaimanāt
izvaimanāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvaimanāju | izvaimanājam | izvaimanāju | izvaimanājām | izvaimanāšu | izvaimanāsim |
| 2. pers. | izvaimanā | izvaimanājat | izvaimanāji | izvaimanājāt | izvaimanāsi | izvaimanāsiet, izvaimanāsit |
| 3. pers. | izvaimanā | izvaimanāja | izvaimanās | |||
Pavēles izteiksme: izvaimanā (vsk. 2. pers.), izvaimanājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvaimanājot (tag.), izvaimanāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvaimanātu
Vajadzības izteiksme: jāizvaimanā
Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad viss ir izvaimanāts, viņi šķiras, bet par foršo, kas ir bijis, runā daudz mazāk," pamanījusi dzejniece. "
- Jau tagad ir skaidrs, ka mazais valdonis ne vienmēr kontrolē to, kas notiek pat viņa degungalā, un rūpīgi izstrādātas sazvērestības brīdī izrādās faktiski bezspēcīgs, savu vājumu turklāt izvaimanājot presei.