iztrenkāt
iztrenkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztrenkāju | iztrenkājam | iztrenkāju | iztrenkājām | iztrenkāšu | iztrenkāsim |
| 2. pers. | iztrenkā | iztrenkājat | iztrenkāji | iztrenkājāt | iztrenkāsi | iztrenkāsiet, iztrenkāsit |
| 3. pers. | iztrenkā | iztrenkāja | iztrenkās | |||
Pavēles izteiksme: iztrenkā (vsk. 2. pers.), iztrenkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztrenkājot (tag.), iztrenkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztrenkātu
Vajadzības izteiksme: jāiztrenkā
1.Trenkājot izklīdināt (dzīvniekus).
1.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sudrabkaijas iztrenkā parastās kaijas un metas pēc Edītes mestajiem akmeņiem.
- Un ne vienmēr varēja visus lopus noganīt, iztrenkāt.
- Atceros, ka Ģedimins pamestā baznīcā bija sarīkojis koncertu, kuru iztrenkāja milicija.
- “Dzirdēju, ka iztrenkāji Astoņu savienības armiju tāpat kā pie Saldajām priedēm!
- No šodienas Romas pilsētas vadība nolēmusi iztrenkāt seno gladiatoru tērpos ģērbušos diedelētājus Kolizeja apkaimē, ziņo portāls upi.