iztirdīt
iztirdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztirdu | iztirdām | iztirdīju | iztirdījām | iztirdīšu | iztirdīsim |
| 2. pers. | iztirdi | iztirdāt | iztirdīji | iztirdījāt | iztirdīsi | iztirdīsiet, iztirdīsit |
| 3. pers. | iztirda | iztirdīja | iztirdīs | |||
Pavēles izteiksme: iztirdi (vsk. 2. pers.), iztirdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztirdot (tag.), iztirdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztirdītu
Vajadzības izteiksme: jāiztirda
Tirdīt un pabeigt tirdīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Metas kauns, ka esmu bijis nežēlīgs, iztirdījis no Koļas baiso stāstu, kuru viņam tik smagi bija iesākt, bet tagad, kā var nojaust, vēl grūtāk būs apturēt.
- Tēvs iztirda, ka mīl un mīl ienaidnieku.
- Tēvs iztirda , ka mīl un mīl ienaidnieku
- daudzus viesu namus, īrejamās istabas jau esmu iztirdījusi, bet visi jau aizņemti.
- Šķirne tika iztirdīta un apskatīta no visām pusēm, ļaudis tika izjautāti, suņi satikti un apčamdīti.