iztipināt
iztipināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztipinu | iztipinām | iztipināju | iztipinājām | iztipināšu | iztipināsim |
| 2. pers. | iztipini | iztipināt | iztipināji | iztipinājāt | iztipināsi | iztipināsiet, iztipināsit |
| 3. pers. | iztipina | iztipināja | iztipinās | |||
Pavēles izteiksme: iztipini (vsk. 2. pers.), iztipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztipinot (tag.), iztipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztipinātu
Vajadzības izteiksme: jāiztipina
1.Tipinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Tipinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No matiem pa nosauļoto celiņu iztipina skudriņa un padzeras asarā manā.
- Tikko Oča ienāca pajumtē, viss vistu bars iztipināja viņai pretī.
- Kaķes solīšiem viņa iztipināja no istabas un tūdaļ atgriezās ar degošu sveci rokās.
- Ķemme izbijās, izlēca no šķīvja un iztipināja laukā no virtuves kā tāds simtkājis.
- Plikgalvis bez skaņas iztipināja no viesistabas.