izstenēt
izstenēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstenu | izstenam | izstenēju | izstenējām | izstenēšu | izstenēsim |
| 2. pers. | izsteni | izstenat | izstenēji | izstenējāt | izstenēsi | izstenēsiet, izstenēsit |
| 3. pers. | izsten | izstenēja | izstenēs | |||
Pavēles izteiksme: izsteni (vsk. 2. pers.), izsteniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstenot (tag.), izstenēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstenētu
Vajadzības izteiksme: jāizsten
Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr izstenu visniecīgāko domiņu, man jāatsauc atmiņā agrāk pārdomātās un attiecīgi jānoskaņojas.
- — caur asarām beidzot viņš izstenēja.
- — beidzot viņa izstenēja.
- Bet mēs vairs nebijām mazie bērni un visu sapratām, tiklīdz viņi kā nu varēdami bija izstenējuši pirmos vārdus.
- — smieklos slāpdama, es elsu, un man vairs nebija spēka, lai izstenētu, ka Indija ir mana vismīļākā zeme.