izsteberēt
izsteberēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsteberēju | izsteberējam | izsteberēju | izsteberējām | izsteberēšu | izsteberēsim |
| 2. pers. | izsteberē | izsteberējat | izsteberēji | izsteberējāt | izsteberēsi | izsteberēsiet, izsteberēsit |
| 3. pers. | izsteberē | izsteberēja | izsteberēs | |||
Pavēles izteiksme: izsteberē (vsk. 2. pers.), izsteberējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsteberējot (tag.), izsteberēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsteberētu
Vajadzības izteiksme: jāizsteberē
1.Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No tualetes beidzot izsteberēja arī Artūrs, nosarcis kā biete.
- Bet šādi cilvēki pie mums strādāt nevar, jo mēs arī Rīgas centrā redzam pa parkiem staigājam cilvēkus, kuri ļoti, ļoti mīl dzīvniekus, un viņu sunītis knapi dveš un visiem spēkiem cenšas izsteberēt blakus saimniecei, jo viņš ir pārbarots.
- Kādas dienvidu zemes piekalnē, kur viņi brida pāri strautam ar sāļu, brūnu un smagu ūdeni, no klinšu atlūzu krāvuma takas malā viņiem pretim bija izsteberējis pamatīgs, vecs zvērs ar izbalējušu, sakrunkātu kažoku, kas karājās uz ļodzīgiem ribu aplokiem.
- Pavēra durvis un izsteberēja gaitenī.
- Lonija izsteberēja ārā, ilgi vemstījās pie mājas stūra, pie akas skaloja muti un tad apsēdās zem liepas, kur tieši pirms divdesmit gadiem trīs vīrieši pļēguroja.