izstarot
Lietojuma biežums :
izstarot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs; parasti formā: trešā persona Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus); radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
1.1.Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
1.2.intransitīvs Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Izplatīties organismā (par sāpēm).
3.transitīvs Izpaust (piemēram, jūtas) — par acīm, skatienu, seju.
3.1.intransitīvs
3.2.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri