izskūt
izskūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izskuju | izskujam | izskuvu | izskuvām | izskūšu | izskūsim |
| 2. pers. | izskuj | izskujat | izskuvi | izskuvāt | izskūsi | izskūsiet, izskūsit |
| 3. pers. | izskuj | izskuva | izskūs | |||
Pavēles izteiksme: izskuj (vsk. 2. pers.), izskujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izskujot (tag.), izskūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izskūtu
Vajadzības izteiksme: jāizskuj
1.Skūt un pabeigt skūt.
2.Skujot izveidot (piemēram, attiecīgu formu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Karalienes Elizabetes lomai man nācās izskūt matu līniju tālāk no sejas.
- Greifāne jau vairākas nedēļas lepojas ar izskūtiem deniņiem un pavisam blondu matu ērkulīti.
- Kad matus izskuvu, arī citiem parādījās tāpat.
- Līdz plecam garos violetos matus viņa nogriezusi pavisam īsus, deniņu daļā izskujot pavisam.
- Ņina teica, ka moderni ir apakšu izskūt, bet viņai ar žileti bail.