izslābums
izslābums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izslābums | izslābumi |
| Ģen. | izslābuma | izslābumu |
| Dat. | izslābumam | izslābumiem |
| Akuz. | izslābumu | izslābumus |
| Lok. | izslābumā | izslābumos |
Rezultāts → izslābt.
Avoti: LLVV