izsaucējs
izsaucējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izsaucējs | izsaucēji |
| Ģen. | izsaucēja | izsaucēju |
| Dat. | izsaucējam | izsaucējiem |
| Akuz. | izsaucēju | izsaucējus |
| Lok. | izsaucējā | izsaucējos |
izsaucēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izsaucēja | izsaucējas |
| Ģen. | izsaucējas | izsaucēju |
| Dat. | izsaucējai | izsaucējām |
| Akuz. | izsaucēju | izsaucējas |
| Lok. | izsaucējā | izsaucējās |
1.Darītājs → izsaukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad izsaucējs atpazinis savu kaimiņu, viņam pretenzijas vairs neesot bijušas.
- Ieraudzījis izsaucēju, deputāts piegājis pie cietušā un mēģināja aizsākt kautiņu.
- Pēc sarunas izsaucējs devās uz slimnīcu, bet deputāts atgriezās naktsklubā.
- Izsaucēja policistiem parādījusi, ka viņai uz abām rokām milzīgi zilumi.
- Izsaucēja policistiem parādīja, ka viņai uz abām rokām milzīgi zilumi.