izsaiņot
izsaiņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsaiņoju | izsaiņojam | izsaiņoju | izsaiņojām | izsaiņošu | izsaiņosim |
| 2. pers. | izsaiņo | izsaiņojat | izsaiņoji | izsaiņojāt | izsaiņosi | izsaiņosiet, izsaiņosit |
| 3. pers. | izsaiņo | izsaiņoja | izsaiņos | |||
Pavēles izteiksme: izsaiņo (vsk. 2. pers.), izsaiņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsaiņojot (tag.), izsaiņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsaiņotu
Vajadzības izteiksme: jāizsaiņo
Atbrīvot, izņemt no iesaiņojuma.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gara galda galā sēdēja pati jubilāre un izsaiņoja ciemiņu nestās dāvanas.
- 2. Katru siera ritulīti izsaiņo un ieliec viegli ietaukotā veidnītē.
- Jau tikko izsaiņota no kārbas Samsung Digimax U-CA 5 pārsteidz.
- Cik paspējam izsaiņot un izkārtot mantas, tik arī darbojamies.
- — NEPACIETĪGI — Tobiass palīdzēja ar nagiem — izsaiņojām un...