izsaimniekot
izsaimniekot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsaimniekoju | izsaimniekojam | izsaimniekoju | izsaimniekojām | izsaimniekošu | izsaimniekosim |
| 2. pers. | izsaimnieko | izsaimniekojat | izsaimniekoji | izsaimniekojāt | izsaimniekosi | izsaimniekosiet, izsaimniekosit |
| 3. pers. | izsaimnieko | izsaimniekoja | izsaimniekos | |||
Pavēles izteiksme: izsaimnieko (vsk. 2. pers.), izsaimniekojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsaimniekojot (tag.), izsaimniekošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsaimniekotu
Vajadzības izteiksme: jāizsaimnieko
1.Izšķērdēt.
2.apvidvārds Kādu laiku sekmīgi saimniekot.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo sociālais budžets nebankrotē pats, kāds taču to izsaimniekoja.
- Tika grozīti likumi, lai radītu iespēju izsaimniekot sociālo budžetu.
- Pēc klasikas teiktu, ka viss iepriekšējais ir izsaimniekots, noslēpts."
- Tagad tā ir izsaimniekota un neredzu šeit arī kādu nākotni.
- Tolaik pa labi un kreisi izsaimniekoja visu — pārdeva šķūņus, tehniku.