izsacījums
izsacījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izsacījums | izsacījumi |
| Ģen. | izsacījuma | izsacījumu |
| Dat. | izsacījumam | izsacījumiem |
| Akuz. | izsacījumu | izsacījumus |
| Lok. | izsacījumā | izsacījumos |
Izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats.
Avoti: VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valoda tiek definēta kā runas izsacījums, balsisks ieskaņojums vārdos.
- Vārds tad tver savus „ objektus” nosaucot un piepilda pakļaujot izsacījuma intencei.
- Valodas kā izsacījuma – balsiska atskaņojuma vārdos ( stimmliche Verlautbarung in Worten) uzsvērums iezīmē šī pētījuma specifiku citu anti-mimētiskā atkārtojuma interpretāciju vidū.
- Lai gan antīkā filozofija Latvijas teritorijā latviskā izsacījumā un saprasmē nav apveltīta ar tūkstošgadīgu vēsturi, tomēr arī 1935. gadu nebūtu vēlams uzskatīt par kādu savveidīgu iesākuma punktu.
- Autori mācību grāmatas izdevumā arī ņēmuši vērā šo ieteikumu, tāpat arī nomainījuši terminu teikumu iedalījums pēc izsacījuma mērķa pret terminu teikuma iedalījuma pēc runātāja attieksmes pret īstenību, ko iesaka A. Jankevics.