izrunāties
izrunāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrunājos | izrunājamies | izrunājos | izrunājāmies | izrunāšos | izrunāsimies |
| 2. pers. | izrunājies | izrunājaties | izrunājies | izrunājāties | izrunāsies | izrunāsieties, izrunāsities |
| 3. pers. | izrunājas | izrunājās | izrunāsies | |||
Pavēles izteiksme: izrunājies (vsk. 2. pers.), izrunājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrunājoties (tag.), izrunāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrunātos
Vajadzības izteiksme: jāizrunājas
1.Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
2.Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
2.1.Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
3.Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl man ļoti svarīgi, lai otrs ar mani spētu izrunāties.
- un ļaujat viņai izteikties, izrunāties, atbrīvoties no dienas stresa.
- Viņš cēla augšā mammu, un abi devās uz virtuvi izrunāties.
- Vēlams rast kādu uzticamu cilvēku, ar kuru no sirds izrunāties.
- Tā kā R.Rudzītis stostās, viņš vairās pieiet, izrunāties.