izraibot
izraibot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izraiboju | izraibojam | izraiboju | izraibojām | izraibošu | izraibosim |
| 2. pers. | izraibo | izraibojat | izraiboji | izraibojāt | izraibosi | izraibosiet, izraibosit |
| 3. pers. | izraibo | izraiboja | izraibos | |||
Pavēles izteiksme: izraibo (vsk. 2. pers.), izraibojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izraibojot (tag.), izraibošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izraibotu
Vajadzības izteiksme: jāizraibo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galva, kakls no melnas līdz olīvzaļganai, izraiboti dzeltenu rakstu.
- Pretim raugās melnīgsnēja seja, nosēta un izraibota tumši brūnām dzimumzīmēm.
- Vācieši niknā neatlaidībā cenšas atgūt smilšaino pauguru un līdzīgi tumšām piltuvēm izraiboto purvu.
- Zivs bija sārtā un oranžā krāsā, izraibota ar melnām rūtiņām, svītrām un plankumiem.
- Lilī paklausīja, un patiesi — arī vēderu izraiboja tādi paši sarkani punktiņi, kādi vīdēja sejā.