izraibināt
izraibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izraibinu | izraibinām | izraibināju | izraibinājām | izraibināšu | izraibināsim |
| 2. pers. | izraibini | izraibināt | izraibināji | izraibinājāt | izraibināsi | izraibināsiet, izraibināsit |
| 3. pers. | izraibina | izraibināja | izraibinās | |||
Pavēles izteiksme: izraibini (vsk. 2. pers.), izraibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izraibinot (tag.), izraibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izraibinātu
Vajadzības izteiksme: jāizraibina
1.Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izraibinātas, kaut kādas nullītes, bet apakšā — paraksta vieta.
- Bet te tās bija — vēsas, baltas, dzimumzīmīšu izraibinātas.
- — nobirdinādams pelnus uz abstraktiem rakstiem izraibinātā paklāja, Sergejs Agafonovs ievaidējās.
- Zaļganpelēkas un izraibinātas ar sīkiem rūsas graudiņiem kā speķabutes āda.
- Saules izgaismotos laukumus uz zemes un namu sienām vēl izraibināja vēsas ēnas.