izprātot
izprātot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izprātoju | izprātojam | izprātoju | izprātojām | izprātošu | izprātosim |
| 2. pers. | izprāto | izprātojat | izprātoji | izprātojāt | izprātosi | izprātosiet, izprātosit |
| 3. pers. | izprāto | izprātoja | izprātos | |||
Pavēles izteiksme: izprāto (vsk. 2. pers.), izprātojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izprātojot (tag.), izprātošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izprātotu
Vajadzības izteiksme: jāizprāto
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādā intervijā viņš pat stāstīja, ka izprātojis, kā aizbaidīt puišus!
- Kādus tik variantus Mareks neizprātoja, kamēr līdz rijai uzkāpa arī Rupeiks!
- Pusbrāļa dēls, es izprātoju un jutos no piepūles nogurusi.
- Tāpēc katrs izprāto savu unikālo recepti, kā vieglāk tikt pāri pēcatpūtas absistencei.
- Viss sen jau izrunāts, izprātots, izpētīts, jauns nekas nevar nākt.