izplaucēt1
Lietojuma biežums :
izplaucēt [izplàucēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Plaucējot iztīrīt (parasti trauku).
1.1.Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri