izlobt
izlobt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlobju | izlobjam | izlobu | izlobām | izlobšu | izlobsim |
| 2. pers. | izlob | izlobjat | izlobi | izlobāt | izlobsi | izlobsiet, izlobsit |
| 3. pers. | izlobj | izloba | izlobs | |||
Pavēles izteiksme: izlob (vsk. 2. pers.), izlobiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlobjot (tag.), izlobšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlobtu
Vajadzības izteiksme: jāizlobj
1.Ātri izskriet; arī izbēgt.
2.Izstrēbt.
3.Izsviest (dusmās).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Knābis melns, spēcīgs, ar ko aras izloba cietos riekstus.
- Veikli izloba graudu no apvalka un apēd veselu vai pa gabaliņiem.
- Ar masīvo knābi tas viegli saspiež un izloba jebkuru sēklu.
- Pa vienai pārkož ar priekšzobiem un tad ar nagiem izloba mīksto kodolu.
- Sagriež ripiņās redīsus, sakapā lociņus, izloba zirņus.