izlobīt
izlobīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izlobu | izlobām | izlobīju | izlobījām | izlobīšu | izlobīsim |
2. pers. | izlobi | izlobāt | izlobīji | izlobījāt | izlobīsi | izlobīsiet, izlobīsit |
3. pers. | izloba | izlobīja | izlobīs |
Pavēles izteiksme: izlobi (vsk. 2. pers.), izlobiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlobot (tag.), izlobīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlobītu
Vajadzības izteiksme: jāizloba
1.Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
2.Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
Stabili vārdu savienojumiIzlobīt kodolu.
- Izlobīt kodolu idioma — uztvert un izprast galveno, būtisko
2.1.Uztvert (kā būtību, jēgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja tomēr situācija neļauj atteikt, tad izlobi savu labumu nepatīkamajā!
- Tos izlobot, atklājās bēdīgs skats - visi kokosrieksti bija sapuvuši!
- Irokēzu sievietes no kukurūzas vālītēm ar brieža žokļa kaulu izlobīja sēkliņas.
- Ar spēcīgo knābi zaļknābīši spēj izlobīt pat cietas sēklas un riekstus.
- Bet tās bija tikai nožēlojamas druskas, ko tur varēja izlobīt.