izlidināt
izlidināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izlidinu | izlidinām | izlidināju | izlidinājām | izlidināšu | izlidināsim |
2. pers. | izlidini | izlidināt | izlidināji | izlidinājāt | izlidināsi | izlidināsiet, izlidināsit |
3. pers. | izlidina | izlidināja | izlidinās |
Pavēles izteiksme: izlidini (vsk. 2. pers.), izlidiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlidinot (tag.), izlidināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlidinātu
Vajadzības izteiksme: jāizlidina
1.Panākt, ka sāk lidot; panākt, ka izlido.
1.1.Izmest1.
1.2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
2.apvidvārds Smalki izvērpt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- daudz vienkāršāk ir pieiet un izlidināt konteinerā.
- jo daudz vienkāršāk ir pieiet pie stāvvada, izlidināt vienalga ko,
- Man radās spēcīga vēlme atraut vaļā lodziņu un izlidināt Leonu ārā.
- Citādi diez vai viņš sacītu: es to tēviņu izlidināšu pa durvīm.
- - Šī te ir nosprāgusi, - viņa nikni izgrūda, izlidinādama vienu gliemežnīcu pa atvērto restorāna logu.