izlīdzējs
izlīdzējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izlīdzējs | izlīdzēji |
| Ģen. | izlīdzēja | izlīdzēju |
| Dat. | izlīdzējam | izlīdzējiem |
| Akuz. | izlīdzēju | izlīdzējus |
| Lok. | izlīdzējā | izlīdzējos |
izlīdzēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izlīdzēja | izlīdzējas |
| Ģen. | izlīdzējas | izlīdzēju |
| Dat. | izlīdzējai | izlīdzējām |
| Akuz. | izlīdzēju | izlīdzējas |
| Lok. | izlīdzējā | izlīdzējās |
1.Darītājs → izlīgt.
2.joma: politika Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc pērn izlīdzēju draugiem, kuriem ar sienu bija sliktāk.
- Tie aicināja ikkatru mīlēt savu tēvzemi un ienīst ienaidnieku, tie drošināja neticīgos un vērsās pret izlīdzējiem.
- Paldies, ka izlīdzēji ar cukuru, kad man tā aptrūkās, kaimiņ!
- Kas, neatceries – pirms gada izlīdzēji man no vietējās Maksimas līdz mājām atvest dīvānu?
- Aģent Denis - heh.. Malders kleitā.. Tas bija rēka uz visu vakaru.. Paldies arī Tev, ka izlīdzēji Kūperam.. savādāk viņu visdrīzāk tajā mājiņā likvidētu šmurguļi kontrabandisti.