izlemt
izlemt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlemju | izlemjam | izlēmu | izlēmām | izlemšu | izlemsim |
| 2. pers. | izlem | izlemjat | izlēmi | izlēmāt | izlemsi | izlemsiet, izlemsit |
| 3. pers. | izlemj | izlēma | izlems | |||
Pavēles izteiksme: izlem (vsk. 2. pers.), izlemiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlemjot (tag.), izlemšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlemtu
Vajadzības izteiksme: jāizlemj
1.Vispusīgi apsverot, pārdomājot, nolemt.
1.1.Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
1.2.Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc lietas nodošanas tiesai ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.
- Tātad klients var vienīgi izlemt – slēgt apdrošināšanas līgumu vai neslēgt.
- Mērķis ļauj cilvēkam izlemt, cik lielas pūles ir jāiegulda darbā.
- Par turpmāko novērošanas gaitu izlemj, vadoties pēc endoskopisko izmeklējumu datiem.
- Jautājumu par šo krimināllietu nodošanu izlemj Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta.