izlaipot
izlaipot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlaipoju | izlaipojam | izlaipoju | izlaipojām | izlaipošu | izlaiposim |
| 2. pers. | izlaipo | izlaipojat | izlaipoji | izlaipojāt | izlaiposi | izlaiposiet, izlaiposit |
| 3. pers. | izlaipo | izlaipoja | izlaipos | |||
Pavēles izteiksme: izlaipo (vsk. 2. pers.), izlaipojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlaipojot (tag.), izlaipošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlaipotu
Vajadzības izteiksme: jāizlaipo
1.Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.sarunvaloda Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Florence izlaipoja ap peļķēm līdz telefona būdai un iegāja iekšā.
- Bet pa tām var izlaipot tikai tie ievainotie, kuriem rokas veselas.
- Var kaut kā izlaipot un mēģināt pašam visu izgatavot.
- Viņi plecu pie pleca izlaipoja starp krēslu iežogojuma lentēm un pa sānu eju tuvojās skatuvei.
- Arī no mazākām vai lielākām traumām viņi centīgi izlaipoja.