izkravāt
izkravāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkravāju | izkravājam | izkravāju | izkravājām | izkravāšu | izkravāsim |
| 2. pers. | izkravā | izkravājat | izkravāji | izkravājāt | izkravāsi | izkravāsiet, izkravāsit |
| 3. pers. | izkravā | izkravāja | izkravās | |||
Pavēles izteiksme: izkravā (vsk. 2. pers.), izkravājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkravājot (tag.), izkravāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkravātu
Vajadzības izteiksme: jāizkravā
1.Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Kravājot iztukšot (ko).
2.Kravājot izvietot (parasti izklaidus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citreiz pat koferi izkravāt neizdodas, kad atkal kaut kur jālido.
- – Mēs vēl neesam izkravājuši Madaras koferi, – viņš saka.
- Toms palīdzēja viņām izkravāt mantas no Lariat un uznest somas augšā.
- Es vēroju viņu vientuļniecisko dzīvi, pat aizmirsis izkravāt makšķeres.
- Pāris reižu esmu bijusi pie Artas, kad Ivs izkravā savu somu.