izkraut | Tēzaurs

izkraut

Lietojuma biežums :

izkraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).

1.1.Kraujot iztukšot (ko).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri