izkraukāt
izkraukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkraukāju | izkraukājam | izkraukāju | izkraukājām | izkraukāšu | izkraukāsim |
| 2. pers. | izkraukā | izkraukājat | izkraukāji | izkraukājāt | izkraukāsi | izkraukāsiet, izkraukāsit |
| 3. pers. | izkraukā | izkraukāja | izkraukās | |||
Pavēles izteiksme: izkraukā (vsk. 2. pers.), izkraukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkraukājot (tag.), izkraukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkraukātu
Vajadzības izteiksme: jāizkraukā
Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
Avoti: LLVV