izkratīt
Lietojuma biežums :
izkratīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Kratot iztukšot.
1.2.Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
2.Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
3.Pilnīgi pārmeklēt (ar likumu noteiktā kārtībā).
Stabili vārdu savienojumiIzkratīt (visu) (savu) sirdi. Izkratīt dvēseli pa muti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri