izklīdināt
Lietojuma biežums :
izklīdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka izklīst1.
2.Izkliedēt1.
3.Izkliedēt2.
4.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt4.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri