izklibot
izklibot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkliboju | izklibojam | izkliboju | izklibojām | izklibošu | izklibosim |
| 2. pers. | izklibo | izklibojat | izkliboji | izklibojāt | izklibosi | izklibosiet, izklibosit |
| 3. pers. | izklibo | izkliboja | izklibos | |||
Pavēles izteiksme: izklibo (vsk. 2. pers.), izklibojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izklibojot (tag.), izklibošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izklibotu
Vajadzības izteiksme: jāizklibo
Klibojot iziet, iznākt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Večuks izkliboja no vagona, stiepdams vienu no savām vecajām somām, un soļoja uz koku puduri, kur bija novietota kāda ļoti veca, gandrīz antīka automašīna.
- Tikai tad, kad zaru pinumos jau mirdzēja ziemas āboli, vēsi un cieti kā no dzeltena vaska, viņš, balstīdamies uz spieķa, kādu rītu spēja izklibot dārzā, kur garajā zālē klusi gulēja salna.
- Izkliboju ārā, iedzeru siltu zupiņu un lēnām dodos.
- Viņš piedzīvoja smagu avāriju pēdējā sacīkstē, un ārstam Sidam Votkinsam paziņoja: " Formulā 1 es iekliboju, un šķiet, ka no tās arī izklibošu ārā," ko pēdējais pieminēja savā grāmatā " Viņpus slieksnim".
- Ko pusotra izkliboji?