izkausēt
Lietojuma biežums :
izkausēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
1.2.Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
2.Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri