izjusts
izjusts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | izjusts | izjusti |
| Ģen. | izjusta | izjustu |
| Dat. | izjustam | izjustiem |
| Akuz. | izjustu | izjustus |
| Lok. | izjustā | izjustos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| izjusta | izjustas |
| izjustas | izjustu |
| izjustai | izjustām |
| izjustu | izjustas |
| izjustā | izjustās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | izjustais | izjustie |
| Ģen. | izjustā | izjusto |
| Dat. | izjustajam | izjustajiem |
| Akuz. | izjusto | izjustos |
| Lok. | izjustajā | izjustajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| izjustā | izjustās |
| izjustās | izjusto |
| izjustajai | izjustajām |
| izjusto | izjustās |
| izjustajā | izjustajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
izjusti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Divd. → izjust.
2.Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Iedvesmu iegūstu ceļojot, un savos darbos iemūžinu izjustos pārdzīvojumus.
- Tas gan tiek sāpīgi izjusts, pat ilgāku laiku pēc pieskāriena.
- Lai pietuvotos patiesai un sirds izjustai pateicībai, var sākt šādi.
- Visi šie iespaidi, sajūtas, pieredzētais, izjustais, izgaršotais ...
- Tik izjusts, tik trauksmains, pārdomāts un tuvs šis darbs!