izjusts
izjusts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | izjusts | izjusti |
Ģen. | izjusta | izjustu |
Dat. | izjustam | izjustiem |
Akuz. | izjustu | izjustus |
Lok. | izjustā | izjustos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
izjusta | izjustas |
izjustas | izjustu |
izjustai | izjustām |
izjustu | izjustas |
izjustā | izjustās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | izjustais | izjustie |
Ģen. | izjustā | izjusto |
Dat. | izjustajam | izjustajiem |
Akuz. | izjusto | izjustos |
Lok. | izjustajā | izjustajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
izjustā | izjustās |
izjustās | izjusto |
izjustajai | izjustajām |
izjusto | izjustās |
izjustajā | izjustajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
izjusti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Divd. → izjust.
2.Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Iedvesmu iegūstu ceļojot, un savos darbos iemūžinu izjustos pārdzīvojumus.
- Tas gan tiek sāpīgi izjusts, pat ilgāku laiku pēc pieskāriena.
- Lai pietuvotos patiesai un sirds izjustai pateicībai, var sākt šādi.
- Visi šie iespaidi, sajūtas, pieredzētais, izjustais, izgaršotais ...
- Tik izjusts, tik trauksmains, pārdomāts un tuvs šis darbs!