izgurķoties
izgurķoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izgurķojos | izgurķojamies | izgurķojos | izgurķojāmies | izgurķošos | izgurķosimies |
2. pers. | izgurķojies | izgurķojaties | izgurķojies | izgurķojāties | izgurķosies | izgurķosieties, izgurķosities |
3. pers. | izgurķojas | izgurķojās | izgurķosies |
Pavēles izteiksme: izgurķojies (vsk. 2. pers.), izgurķojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgurķojoties (tag.), izgurķošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgurķotos
Vajadzības izteiksme: jāizgurķojas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ērgļos pirms pārējiem un kārtīgi izgurķoties , kāpinu tempu un turpinu ceļojumu kopā ar Kasio
- Mulders Nu, labi, vienu stundu tu tā izgurķosies ( kaut gan gurķoties TurAugšā vispār ir patīkamāk, jo ciešanas tur nav tādā mērā kā šeit - kaut vai klasiskās - vecums, slimības, nāve, zaudējumi, kas piemeklē visus ( nu, vecums izkrīt)).