izgumzīt
izgumzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgumzu | izgumzām | izgumzīju | izgumzījām | izgumzīšu | izgumzīsim |
| 2. pers. | izgumzi | izgumzāt | izgumzīji | izgumzījāt | izgumzīsi | izgumzīsiet, izgumzīsit |
| 3. pers. | izgumza | izgumzīja | izgumzīs | |||
Pavēles izteiksme: izgumzi (vsk. 2. pers.), izgumziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgumzot (tag.), izgumzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgumzītu
Vajadzības izteiksme: jāizgumza
1.Ilgāku laiku, daudz gumzīt.
2.sarunvaloda; lieto: pareti Strauji, arī steigā, lieliem kumosiem izēst.
3.apvidvārds Izlīdzināt (kaut ko saburzītu).
Avoti: LLVV, ME, VeAT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- utis vecos izgumzītos ērkuļos