izdzīve
izdzīve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izdzīve | izdzīves |
| Ģen. | izdzīves | izdzīvju |
| Dat. | izdzīvei | izdzīvēm |
| Akuz. | izdzīvi | izdzīves |
| Lok. | izdzīvē | izdzīvēs |
1.Uzdzīve; baudu pilna dzīve.
2.Patīkama, bezrūpīga dzīve, laika pavadīšana; izdzīvošanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai minētā summa tika investēta nevaldāmā ārzemnieciskā izdzīvē ( vizītes kafejnīcās, kāda atraktīva gliemja kluncīšana)?
- Taču bez spilgtiem izdzīves elementiem.
- PSRS galvaspilsētas iedzīvotāja vārdā nosauktais Arnolda mašiņš viņus ne reizi vien izvizināja pa mākslas cēlajiem ceļiem un izdzīves krustcelēm.
- Tagad arī — jāskrien, kaut kādas štelles ( Mārtiņa ļoti neāriskais paskats varbūt viņam ir traucējis darbos un izdzīvē.
- Kategoriski atsakos no kaislīgas un bezapdomīgās izdzīves, ( to nevar saukt par dzīvi) kādu tagad dzīvo daļa latviešu jauniešu.