Paplašinātā meklēšana
Meklējam izceļo.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (57):
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- aizreizot Aizceļot, aizbraukt.
- sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV.
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus.
- izceļotājs cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis; persona, kas apmetas un pastāvīgu dzīvi ārvalstīs
- emigrants Cilvēks, kas kādu iemeslu dēļ izceļo vai ir izceļojis uz citu valsti.
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
- UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu.
- duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts.
- juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- sekmētā emigrācija iedzīvotāju noteiktu grupu izceļošana, kuru veicinājuši valsts institūciju lēmumi un darbība.
- čigānu valoda indoāriešu valodu grupas valoda, radniecīga dažu Indijas ziemeļrietumu tautību valodām, no kurām tā atdalījās, visticamāk 5. gs., kad čigāni izceļoja.
- izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām).
- repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti.
- eocīts Klejotāja šūna, piem., no asinsvada izceļojis leikocīts.
- huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju.
- ekspatriācija Labprātīga vai piespiedu izceļošana uz ārzemēm, kas parasti saistīta ar pilsoņa tiesību atņemšanu.
- ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas.
- muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju.
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- izjemt Panākt (piemēram, izceļot, izvelkot, izlaužot), ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
- izņemt Panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot).
- pārspīlēt Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
- peregrīnācija Pāriešana uz citu vietu, aizceļošana.
- krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
- brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
- tauriņstils Peldēšanas stils - peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens.
- gebri Persiešu grupa Irānā, zoroastrisma reliģijas piekrotēji (uguns pielūdzēji), dzīvo gk. Jezdā un Kermanā, daļa pēc VII gs. izceļojuši uz Indiju (parsi).
- Lielbritānijas latviešu kopienas pirmās kopienas radās 20. gs. sākumā, kad pēc 1905. g. revolūcijas Lielbritānijā ieceļoja latviešu politiskie emigranti, 20. gs. 30. gados Lielbritānijā bija \~500 latviešu, pēc 2. pasaules kara apmetās \~18000 latviešu, kas vēlāk daļēji izceļoja uz ASV, Austrāliju, Vāciju u. c. valstīm, \~1970.-1980. gados vēl bija \~9000 latviešu.
- dravīdi Pirmsāriešu civilizācija Indas ielejā, ko ap 2000. g. p. m. ē. iznīcināja āriešu iekarotāji un notika izceļošana uz Indijas dienvidiem.
- neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca.
- maca plāna, neraudzētas bezsāls mīklas maize, ko jūdaisti ēd Lieldienās, pieminot jūdu izceļošanu no Ēģiptes
- klejotāji putni putni, kas rudeņos neaizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā).
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
- aizpuišot Sagatavot aiziešanai (aizceļošanai).
- kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- sapuzāties savākt savas mantas un sapakot tās (pirms aizceļošanas).
- kartāgieši Seno feniķiešu izceļotāju kolonizētās Kartāgas iedzīvotāji.
- smadzeņu aizplūšana sistemātiska augsti kvalificētu speciālistu izceļošana, parasti emigrācija.
- Gutasāga Skandināvu sāga, kas stāsta par gotu izceļošanu no Gotlandes uz Grieķiju pa Daugavu ("Dyna"), teksts radies \~13. gs., bet izceļošana varētu būt notikusi ap 3. gs.
- svilpsprāklītis Stērstu suga, kārklu zvirbulis, uzturas krūmājos niedrainu ūdeņu malās, gājputns, ierodas aprīļa beigās, perē maijā, ligzda ļoti noslēpta piekrastes krūmājos, pārtiek no kukaiņiem, arī sēklām, aizceļo septembrī uz Dienvideiropu.
- dzimts satversme tāda iekārta, kur dzimts izpilda dažas no tām funkcijām, kuras vēlāk izceļoties cilšu un novadu valstīm, pārņēma valsts institūcijas.
- izgājējs Tas, kurš iziet (ārā), izceļotājs, aizgātnis.
- palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi); iesauka.
- pavārds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi); arī uzvārds, iesauka, palama.
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- retušēt Veikt (kā) retušu; pielabot; attēlu apstrādāt, tajā pielabojot vai izceļot kādus elementus.
- Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi.
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa izceļo.