izbļaustīties
izbļaustīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbļaustos | izbļaustāmies | izbļaustījos | izbļaustījāmies | izbļaustīšos | izbļaustīsimies |
| 2. pers. | izbļausties | izbļaustāties | izbļaustījies | izbļaustījāties | izbļaustīsies | izbļaustīsieties, izbļaustīsities |
| 3. pers. | izbļaustās | izbļaustījās | izbļaustīsies | |||
Pavēles izteiksme: izbļausties (vsk. 2. pers.), izbļaustieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbļaustoties (tag.), izbļaustīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbļaustītos
Vajadzības izteiksme: jāizbļaustās
Izkliegties, izklaigāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Raidījums bija kā centrs, kur varēja izbļaustīties, pat izlamāties.
- Upuris ir bērns, nevis pieaugušais, kurš izbļaustījies publiski.
- Citādāk tu izbļausties un tad tas var nesanākt un izgaist.
- Tiklīdz visi bērni ir izbļaustījušies, viņš pirkstus atkal izvelk.
- Labāk būtu, ja mēs viņai tomēr ļautu brīvi izbļaustīties.