izbļaut
izbļaut 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbļauju | izbļaujam | izbļāvu | izbļāvām | izbļaušu | izbļausim |
| 2. pers. | izbļauj | izbļaujat | izbļāvi | izbļāvāt | izbļausi | izbļausiet, izbļausit |
| 3. pers. | izbļauj | izbļāva | izbļaus | |||
Pavēles izteiksme: izbļauj (vsk. 2. pers.), izbļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbļaujot (tag.), izbļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbļautu
Vajadzības izteiksme: jāizbļauj
Izkliegt (parasti skaļi, nesavaldīgi).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Timijs ir garīgi atpalicis un visu laiku izbļauj savu vārdu.
- Nevajadzētu no laukuma malas vai tribīnes izbļaut, kas viņam būtu jādara laukumā.
- kad viens no tiem līdzjutējiem vienkārši izbļāva šo frāzi,
- Varbūt arī man izbļaut savu bēdu un ar lieliem burtiem izrakstīties par savu sāpi?
- Pat ne izteiktie, izbļautie: