izburbēt
izburbēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izburbu | izburbam | izburbēju | izburbējām | izburbēšu | izburbēsim |
| 2. pers. | izburbi | izburbat | izburbēji | izburbējāt | izburbēsi | izburbēsiet, izburbēsit |
| 3. pers. | izburb | izburbēja | izburbēs | |||
Pavēles izteiksme: izburbi (vsk. 2. pers.), izburbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izburbot (tag.), izburbēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izburbētu
Vajadzības izteiksme: jāizburb
2.Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- JA šonedēļ nesāks salt tad ledus izburbēs vienā setā
- Māja mākslinieka īpašumā nonāca astoņdesmito gadu otrajā pusē pussabrukusi , cauru iekritušu jumtu , sapuvušiem logiem , izburbējušiem pamatiem , bet tās vienā pusē vēl bija pāris tikpat nolaistu dzīvoklīšu
- Pagalmā lielākoties priekšzīmīgs ledus ar ūdeni pa virsu vai arī izburbējis ledus.
- Neviens bortējums tajos Strazdu ielas pagalmos nebūs ielikts, būs tie paši vecie izburbējušie.
- To izburbējušās sienas laikam gan piesūkušās ar visām smaržām, kas vējo ap cilvēku mitekļiem.