izblamēties
izblamēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izblamējos | izblamējamies | izblamējos | izblamējāmies | izblamēšos | izblamēsimies |
| 2. pers. | izblamējies | izblamējaties | izblamējies | izblamējāties | izblamēsies | izblamēsieties, izblamēsities |
| 3. pers. | izblamējas | izblamējās | izblamēsies | |||
Pavēles izteiksme: izblamējies (vsk. 2. pers.), izblamējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izblamējoties (tag.), izblamēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izblamētos
Vajadzības izteiksme: jāizblamējas
Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa nedrīkst izblamēties, un diena paiet nepārtrauktā darba steigā un skrējienā.
- Vienmēr viņa kaut ko izdara nepareizi, allažiņ izblamējas!
- No vienas puses, gribas, lai Vita izblamējas.
- Tagad izblamējos kā pēdējā muļķe.
- Protams, sākumā lomas ir diezgan maziņas, taču bija tā sajūta – ja nu es atgriežos un izblamējos?