izblamēt
izblamēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izblamēju | izblamējam | izblamēju | izblamējām | izblamēšu | izblamēsim |
| 2. pers. | izblamē | izblamējat | izblamēji | izblamējāt | izblamēsi | izblamēsiet, izblamēsit |
| 3. pers. | izblamē | izblamēja | izblamēs | |||
Pavēles izteiksme: izblamē (vsk. 2. pers.), izblamējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izblamējot (tag.), izblamēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izblamētu
Vajadzības izteiksme: jāizblamē
Panākt, ka (kādam) publiski rodas neslava, kauns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja apstākļi spiež, ja piemīt narcisiska seja un ķermenis, kamdēļ gan viņš nevarētu nofotografēties un nofilmēties kopā ar šo šokolādi un ziepēm sevišķi tad, ja vajadzīgs čungurs nu nevis tur kaut kādām izblamētām izklaidēm, bet gan cēlam mērķim — daiļradei.
- Tad taču Suns vēl vairāk varēja sevi izblamēt.
- , dziļa, patiesa Tevis studēšana prasa daudz laika, vispilnīgāko, spraigāko gatavību cīņai, ļoti daudz spīta un nešaubīgas drosmes, visu spēku sasprindzinājumu, citādi es izblamēšu Tevi, jo šim sitienam piepeši viss jāiznīcina.
- Es domāju , ka mēs Latgali neizblamēsim , saka Elmārs
- Viņai pietiekot ar to , ka pirms kāda laika izblamēta pa visu pilsētu , ka nav laikus sagatavojusi pušķus bērēm , jo ieradusies