izblīzt
izblīzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izblīstu | izblīstam | izblīzu | izblīzām | izblīzīšu | izblīzīsim |
| 2. pers. | izblīsti | izblīstat | izblīzi | izblīzāt | izblīzīsi | izblīzīsiet, izblīzīsit |
| 3. pers. | izblīst | izblīza | izblīzīs | |||
Pavēles izteiksme: izblīsti (vsk. 2. pers.), izblīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izblīstot (tag.), izblīzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izblīztu
Vajadzības izteiksme: jāizblīst
1.Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst6.
2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu).
2.1.Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es jau zinu, ka pacelēs, starp ciskām un uz sāniem izblīst mīksti recekļaini gaļas kalni.