izblīst
izblīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izblīstu | izblīstam | izblīdu | izblīdām | izblīdīšu | izblīdīsim |
| 2. pers. | izblīsti | izblīstat | izblīdi | izblīdāt | izblīdīsi | izblīdīsiet, izblīdīsit |
| 3. pers. | izblīst | izblīda | izblīdīs | |||
Pavēles izteiksme: izblīsti (vsk. 2. pers.), izblīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izblīstot (tag.), izblīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izblīstu
Vajadzības izteiksme: jāizblīst
1.Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst6.
2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu).
2.1.Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš atgādināja iesviķojušos, izblīdušos tirgoņus, kādus tik labprāt mēdza gleznot Rubenss.
- Alusvēders šķita izblīdis vairāk nekā parasti, it kā viņš būtu norijis globusu.
- Mazpamazām tas tagad stiepās lejup, gandrīz sataustāmi izblīdušiem pirkstiem kā ūdensmērītājiem uz viņa tievā kakla. „
- Otra izvēle piedāvā diezgan nevajadzīgu iespēju mainīt sistēmas šriftu izskatu, kas no asa un salasāma kļūst par nesalasāmi izblīdušiem.
- Dzīslas izblīda.