Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
izblīst
izblīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.izblīstuizblīstamizblīduizblīdāmizblīdīšuizblīdīsim
2. pers.izblīstiizblīstatizblīdiizblīdātizblīdīsiizblīdīsiet, izblīdīsit
3. pers.izblīstizblīdaizblīdīs
Pavēles izteiksme: izblīsti (vsk. 2. pers.), izblīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izblīstot (tag.), izblīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izblīstu
Vajadzības izteiksme: jāizblīst
1.Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst6.
2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Izmirkstot vai atkūstot kļūt staignam (par ceļu).
2.1.Ļoti samirkstot, izplesties un kļūt pilnīgi vai daļēji nelietojamam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Viņš atgādināja iesviķojušos, izblīdušos tirgoņus, kādus tik labprāt mēdza gleznot Rubenss.
  • Alusvēders šķita izblīdis vairāk nekā parasti, it kā viņš būtu norijis globusu.
  • Mazpamazām tas tagad stiepās lejup, gandrīz sataustāmi izblīdušiem pirkstiem kā ūdensmērītājiem uz viņa tievā kakla. „
  • Otra izvēle piedāvā diezgan nevajadzīgu iespēju mainīt sistēmas šriftu izskatu, kas no asa un salasāma kļūst par nesalasāmi izblīdušiem.
  • Dzīslas izblīda.